2023. gada 14. marts
Košu krāsu auto.
Pelēkas emisijas…
Man vairs nevajag degvielu,
Un arī Tu to vari panākt!
Zemāk esam apkopojuši sešu cilvēku dzīves stāstus. Ikviens no šiem cilvēkiem ir atteicies no sava personīgā auto, vēloties dzīvot laimīgāk, veselīgāk un ilgtspējīgāk.
Starp šiem cilvēkiem ir gan mazu bērnu vecāki, gan uzņēmumu vadītāji, gan vides aktīvisti – cilvēki no dažādām dzīves sfērām, ar dažādām pieredzēm. Ikviens no viņiem kādā brīdī nonāca pie secinājuma, ka dzīve bez personīgā auto var viņiem sniegt daudz vairāk nekā dzīve ar personīgo auto.
Hendriks uz savu nākotni raudzījās caur stereotipiskas nesteidzīgas piepilsētas dzīves sapņa lēcu, dzīvojot pilsētas nomalē un uzturot ģimenē divus auto. Bet nākotnes plāni mainījās un viņa ģimene dzīvi piepilsētā iemainīja pret dzīvi pilsētas centrā.
Šī iemesla dēļ Hendriks atteicās no otrā ģimenes auto un atjaunoja tuvākas attiecības ar citu draugu, ar kuru viņam jau iepriekš bija gana labas attiecības – kravas velosipēdu. Šis praktiskais transportlīdzeklis var ērti pārvadāt gan iepirkumu maisiņus, gan abus Hendrika bērnus. Sastrēgumi ir īstens Hendrika dzimtās pilsētas posts, tādēļ bērnus uz bērnudārzu ar velosipēdu viņš var aizvizināt krietni ātrāk un pa īsāku ceļu.
Hendriks domā, ka viņa bērni varētu būt viena no pirmajām paaudzēm, kas vairs nesteigsies autovadītāju apliecības iegūt pēc iespējas ātrāk – nereti jau savā 18. dzimšanas dienā. Viņš pieļauj, ka pēc 10 gadiem kravas velosipēdi pilsētu ielās būs pavisam ierasts skats.
Ja vēlies uzzināt vairāk par Hendriku, ieskaties šeit.
Silvija ir izaugsmes vadības pasniedzēja, kas specializējusies ilgtspējības jomā. Viņa lepojas ar to, ka palīdz izveidot komandas, kas rūpes par darbiniekiem un ilgtspējību uzskata par savu primāro mērķi.
COVID-19 pandēmija un attālinātais darbs daudziem kļuva par lielisku pamudinājumu aizdomāties par savām ikdienas pārvietošanās metodēm. Silvija nolēma ļauties ilgtspējīgākas dzīves aicinājumam – viņa pārcēlās atpakaļ uz mazāku universitātes pilsētiņu, kur viss atrodas ērtas pastaigas attālumā. Un pārdeva savu personīgo automašīnu.
“Ilgtspējībai nav tikai viena nozīme vien,” saka Silvija. “Biežāk šo terminu lietojam, runājot par klimatu. Bet šo apzīmējumu varam lietot arī tad, ja cilvēks jūtas lieliski un var brīvi pārvietoties dabiskā vidē.”
Silvija vismaz stundu dienā pavada ārpus telpām, un tieši tas ir apstāklis, ko viņa šobrīd izbauda visvairāk. Pasaulē, kurā mūs ik mirkli burtiski bombardē ar visdažādākajiem stimuliem, stunda dabiskā vidē ārpus telpām par labu nāk ikvienam!
Viss Silvijas stāsts izlasāms šeit.
Kad Līna aizdomājās, ka 95 % laika viņas personīgais auto vienkārši dīki stāv ielas malā, bet turpina pieprasīt regulāras apkopes, viņa sāka domāt, ka 13 gadus ilgušajām attiecībām ar “Citroën” ir jāpieliek punkts.
Līna vēlējās kļūt par labu piemēru savai meitai – personīgais auto viņas dzīvē bija kļuvis par lieku izšķērdību. Atsacīšanās no personīgā auto kļuva par vienu no viņas soļiem ilgtspējīgākas dzīves virzienā.
Un pēc šķiršanās no auto… Līnas priekšā pēkšņi pavērās pavisam cita pasaule. Jauna pasaule. Ar velosipēdu braucot uz darbu, viņa nereti satika senus draugus, bet sabiedriskajā transportā pat pamanījās iegūt jaunus draugus – ekstrovertu cilvēku priekšrocība! Kopš atteikšanās no auto viņas savstarpējā komunikācija ar apkārtējiem ir kļuvusi daudz atvērtāka un pozitīvāka. Viņa pati saka, ka nekad iepriekš nebija saņēmusi un izteikusi tik daudz komplimentu.
Lai gan Līna savu viedokli nevienam tiešām neuzspiež, viņas rīcība dažus tuviniekus ir iedvesmojusi arī apsvērt līdzīgu soli.
Visu stāstu par Līnu atradīsi te.
Kadrija ir izpilddirektore tehnoloģiju uzņēmumā, kura galvenais fokuss ir cilvēku apmācības un labsajūta. Virzoties laimīgākas dzīves virzienā, Kadrija nonāca pie secinājuma, ka personīgais auto nekādi neietilpst viņas nākotnes plānā.
Kad Kadrija dzīvoja piepilsētā, viņas ģimenē bija pat divi auto. Tie tika izmantoti, lai nokļūtu darba vietās pilsētas otrā malā, kā arī meitas nogādāšanai mācību iestādē.
Kadrija ar ģimeni pārvācās uz pilsētas centru un nolēma šķirties no sava piemīlīgā “Fiat” markas auto. Viņa dod priekšroku minimālismam, un šis solis viņai palīdzēja pievērst uzmanību citām, svarīgākām lietām.
Kadrijai patīk braukt ar elektrisko skrejriteni. Viņa saka, ka tas viņai ļauj katru dienu būt svaigā gaisā un pilnvērtīgi izbaudīt gadalaiku maiņas. Un tas, savukārt, esot iemesls labākam noskaņojumam.
Par Kadriju vairāk varēsi uzzināt, uzspiežot šeit.
Kad piedzima Annas-Gretas trešais bērns, viņa mājās pavadīja vairākus mēnešus. Un tieši to pašu (tikai mājas pagalmā) darīja arī viņas “Subaru Legacy”. Pēc tam, kad Anna-Greta atgriezās darbā, viņa secināja, ka velosipēds viņas dzīvē ienes daudz vairāk prieka, un no personīgā auto viņa izlēma šķirties.
Daži noteikti domā, ka šāds četru bērnu mātes solis varētu beigties ar patiesu ikdienas loģistikas murgu. Bet, patiesību sakot, Annas-Gretas dzīve kļuva daudz vienkāršāka – vairs nekādu stāvvietu, automazgātavu, degvielas uzpildes staciju. Un viņa vairs nav ikviena personīgais šoferis!
Viņa ieguva laiku, ko iepriekš bija pavadījusi, vienkārši sēžot sastrēgumos. Pēc pašas aprēķiniem, tās bija vairāk nekā sešas stundas mēnesī. Atgūto laiku Anna-Greta sāka izmantot lietderīgāk – paplašinot savu mežsaimniecības tehnoloģiju uzņēmumu.
Viss stāsts par Annu-Gretu ir pieejams te.
Aivars ir nodzīvojis jau 61 patiešām krāsainu un piedzīvojumiem bagātu gadu. Viņš ir bijis gan profesionāls sportists, gan aktieris. Uzņēmējs un padomdevējs – viņš ļoti daudziem ir palīdzējis īstenot savu potenciālu. Aivars patiesi izbauda sabiedrību un attiecības ar apkārtējiem.
Aivars bija īsts automašīnu entuziasts – jaunus auto viņš iegādājās pa tiešo no rūpnīcas. Bet, gadiem ejot, Aivars aizvien vairāk sāka novērtēt kopā būšanu ar citiem un iespējas brīvi pārvietoties. Viņš uzskata, ka automašīnas mūsdienās ir ieguvušas tādu kā kulta statusu – tās Tev sniedz brīvības un statusa ilūziju par nesamērīgi dārgu cenu.
Aivara apzinātā izvēle atteikties no personīgā auto un ikdienā izmantot sabiedrisko transportu samazināja ģimenes tēriņu apmēru, kā arī sniedza viņam iespēju pievērsties grāmatu lasīšanai.
Automašīnu kultu viņš pameta pirms nedaudz vairāk kā gada, un atzīst, ka jauniegūtās brīvības priekšrocības sāka izbaudīt principā uzreiz. Pasažiera lomu Aivars izbauda no sirds – viņš nebija spiests atteikties no auto, un šādu lēmumu pieņēma pats. “Esmu personīgi pārliecinājies, ka cilvēki attīstās tikai tad, ja izkāpj no savas komforta zonas,” viņš saka.
Visu Aivara stāstu atradīsi šeit.
Nav daudz citu izgudrojumu, kas uz 20. gadsimtu būtu atstājuši tādu pašu ietekmi kā personīgie auto. Un personīgo auto skaits tikai turpina pieaugt visā pasaulē, daudziem to uzskatot par īpašo brīvības un neatkarības receptes sastāvdaļu.
Esi ar vienu kāju iekāpis pieauguša cilvēka dzīvē? Tātad Tev obligāti nepieciešama autovadītāja apliecība. Un auto. Gana populārs viedoklis, vai ne?
Taču mēs redzam, ka šis viedoklis pakāpeniski mainās. Un tas notiek, jo pilsētas pieņem jaunas iniciatīvas un noteikumus, lai ielas atbrīvotu no milzīgajiem auto bariem. Un tādēļ, ka tādi cilvēki, kā augstāk aprakstītie, iedvesmo citus sekot savam piemēram.
Aizvien vairāk cilvēku ir gatavi šķirties no saviem personīgajiem auto un izbaudīt izvēles brīvību, savu pārvietošanos pielāgojot konkrētās dienas vajadzībām – izvēloties sabiedrisko transportu, kopbraukšanu, elektriskos skrejriteņus un auto koplietošanu.
Mēs, “Bolt”, redzam – ja cilvēkiem ir pieejamas labākas pārvietošanās un transporta alternatīvas, viņi ir vairāk nekā gatavi uzlabot savu ikdienu un atteikties no personīgajiem auto pavisam.
Tātad… No personīgajiem auto brīvas ielas var būt kaut kas, ko varēsim piedzīvot jau pavisam tuvā nākotnē!
