2024. gada 25. jūn.
Ko Tu teiktu, ja sabiedriskā vietā Tu varētu justies tikpat mājīgi, kā savā viesistabā?
Vairāk nekā puse pilsētu teritoriju tiek atvēlēta automobiļu infrastruktūrai, pilsētas ir kļuvušas par pragmatiskiem pārvietošanās koridoriem.
Taču pētījumi liecina, ka koplietošanas mobilitāte var par 19 % samazināt vajadzību pēc auto braucieniem un tādējādi atbrīvot vietu, lai pilsētas kļūtu draudzīgākas cilvēkiem — par Tavas mājīgās viesistabas paplašinājumu.
Kādas tās varētu izskatīties?
Mēs vērsāmies pie zviedru dizaina studijas “Interesting Times Gang” iztēloties, kas notiktu, ja mēs kaut ko, kas lieki aizņem vietu, pārvērstu objektos, no kā ieguvējs ir ikviens.
Rezultāts? “Living Vroom” — pasaulē pirmā ārtelpu mēbeļu kolekcija, kas izgatavota no otrreizēji pārstrādātām automašīnu detaļām. Kolekcijā ir gan glauns atpūtas krēsls, gan neliels dīvāniņš. Un pat ielu apgaismojums zieda formā! Un jebkura no tām liks Tev justies kā mājās. Vai kā filmas “Avatars” mežā!
Vēlējāmies aprunāties ar dizaineriem Šonu un Aleksu. Gan par izgatavotajām mēbelēm, gan pilsētu nākotni.
Šons (inovāciju nodaļas vadītājs): Kad “Bolt” mums pastāstīja par savu ērtākas pilsētvides vīziju, pilsētu, kurā ikviens justos mājīgi, šī ideja mūs uzrunāja. Mēs vēlējāmies tajā iesaistīties! Materiālu otrreizēja izmantošana ir kaut kas tāds, ko mēs jau labprāt darām, bet šī projekta ietvaros mums bija iespēja strādāt ar materiāliem no automobiļu rūpniecības, un kaut ko tādu mēs līdz šim nebijām izmantojuši.
Šons: Projekta izpētes nolūkos mēs ar draugiem devāmies izbraucienā uz automašīnu kapsētu Norvēģijā. Mēs redzējām daudz augstas kvalitātes materiālu, ko izmanto automobiļu interjeros un sēdekļos, taču ātri vien sapratām, ka katrs no tiem ir atšķirīgs un mums nebūs pietiekama viendabīgu materiālu daudzuma veselas kolekcijas izveidošanai.
Tad Alekss dažos auto ievēroja gaisa spilvenus, un uzreiz bija sajūsmā. Tā gadās bieži. Viņš pieskrēja pie viena auto, palūdza nazi un sāka griezt šos gaisa spilvenus. Jau savā sākotnējā formātā tas ir ļoti skaists materiāls. Tas ir mīksts, pasteļkrāsas neilons.
Alekss (dizaina nodaļas vadītājs): Jā, auto sēdekļi, par kuriem sākumā domājām, pārlieku atgādina amerikāņu retro-futūristisko atmosfēru. Tad mēs apsvērām iespēju izmantot automašīnu metāla detaļas, bet galarezultāts noteikti pārāk līdzinātos kaut kam no “Mad Max” redzamā. Mēs sapratām, ka sākumpunktam mums vajag kaut ko neitrālāku, jo tas piedāvātu mums plašākas iespējas izveidot to, ko bijām iecerējuši.
Šons: Mēs sākām ar apaļo gaisa spilvenu formu un vēlējāmies paeksperimentēt ar citām formām. Pētījām, kā apaļo formu pārveidot ziedlapās vai ziedos, un beigās mums sanāca patīkams negadījums.
Es uzskatu — ja vēlies radīt kaut ko rotaļīgu un unikālu, Tev ir jāriskē un jāpārkāpj ierastās robežas. Nezināmā gaidas rada patīkamu satraukumu. Ja redzi kaut ko, par ko neesmu īsti pārliecināts, tā vienmēr ir zīme, ka rezultāts būs lielisks.
Šons: Kad apmeklējām autokapsētu, bijām pārsteigti, ka lielākā daļa automašīnu nebija vecākas par pāris gadiem. Tas neatbilda manam stereotipiskajam priekšstatam par to, kādas mašīnas parasti atrodamas autokapsētās. Tas bija intriģējošs atklājums. Bija laiks, kad automašīnas tika ražotas tā, lai īpašnieki tās varētu viegli salabot.
Sarežģītu datorizētu sistēmu ieviešana nozīmē, ka automašīnu labošana kļūst arvien sarežģītāka un dārgāka. Tā rezultātā daudzas no tiem tiek nevis remontētas, bet gan vienkārši nomainītas. Iespējams, gan politiskā, gan valdības līmenī ir jāizveido sistēma, kas nodrošinātu, ka produkti tiek izstrādāti, ņemot vērā to remonta iespējas.
Šons: Kādreiz cilvēku prioriāte bija vides skaistums. Arī ārpus telpām. Bet pēdējo gadu desmitu laikā, viss ir kļuvis ārkārtīgi pragmatisks un pēc iespējas lētāks. Dizains ir zaudējis savu nozīmīgumu, un tā vairs nav prioritāte. Reizēm šķiet, ka tas plānos un apsvērumos ieņem pēdējo vietu. Un, kad runa ir par arhitektūru, šaubos, ka mēs vēl kādreiz radīsim tik iespaidīgus mākslas darbus, kā, piemēram, Parīzes Dievmātes katedrāli, Svētās Ģimenes baznīcu vai Eifeļa torni, jo šobrīd visa pamatā ir funkcionalitāte un izmaksas, ne skaistums.
Alekss: Tāpat arī šķiet, ka laika pavadīšana ārtelpās ir zaudējusi popularitāti. Došanās no punkta A uz punktu B ir vienkārši funkcionāla. Pilsētas vairs necenšas ceļā pavadīto laiku padarīt patīkamu. Lai gan dažās vietās, piemēram, kafejnīcās, tiek radīta pievilcīga un klientus piesaistoša vide, sabiedriskajām vietām parasti nav šādas pievilcības.
Šis ir iemesls, kādēļ man ļoti patīk mūsu “Living Vroom” kolekcijas dizains, jo sabiedriskajām vietām jābūt pievilcīgām, saistošām un aicinoši rotaļīgām. Tādām, kas mudina cilvēkus baudīt kopā būšanu un sarunas. Pat ar svešiniekiem!
Lielākā daļa pilsētu ir veidotas tā, lai automašīnām būtu ērti nokļūt no punkta A uz punktu B, nevis lai cilvēki tajās baudītu dzīvi, tādēļ “Living Vroom” projekts kalpo kā mazs atgādinājums. Palēnināt tempu, piesēst vai pat uzsākt sarunu ar cilvēkiem Tev apkārt.
