2024. gada 25. jūn.
Partizānu dārzkopība vai apzaļumošana ir iniciatīva, kas met izaicinājumu pelēkajai pilsētvidei, kuru ir pārņēmis industriālie betona džungļi un auto infrastruktūra. Tā ir sabiedrības kustība, kas pievērš uzmanību nedaudz vai krietni aizmirstām pilsētas apkaimēm un ar saujiņu sēklu pārvērš tās krāšņās, zaļās un veselīgākās vietās.
Dzīve pilsētā var ietekmēt tās iedzīvotāju psihisko veselību un labsajūtu. Dažādi pētījumi uzskatāmi apliecina, ka pilsētu iedzīvotāji biežāk izjūt uztraukumu, raizes un depresīvu noskaņojumu, ja salīdzinām to ar lauku vai piepilsētu iedzīvotāju noskaņojumu. Un šāda negatīva ietekme var veicināt dažādu apreibinošu vielu patēriņa un pat noziedzības pieaugumu. 1, 2, 3
Vairāki pētījumi liecina, ka dārza darbi un zaļāka apkārtējā vide var uzlabot gan fizisko, gan psihisko veselību un stiprināt sabiedrību kā kopumu:
Vēl aizvien ļoti daudzās pilsētās ir gaužām maz apstādījumu un parku, un ieguvumi no dzīves zaļās pilsētās bieži vien netiek novērtēti (pat tiek nepelnīti aizmirsti). Kustība, kuru mēs varētu saukt par “partizānu dārzkopību” vai “partizānisko apzaļumošanu”, risina šo problēmu, veicinot saikni ar dabu un vienlaikus pievēršot uzmanību zaļo zonu trūkumam pilsētās.
Partizānu dārzkopības mērķis ir pārveidot novārtā pamestas publiskās zonas vai pat neizmantotu privātu zemi par dzīviem dārziem.
Partizānu dārzkopju mērķis ir labiekārtot apkaimes, veicināt bioloģisko daudzveidību un veicināt sabiedrības kā kopuma piederības sajūtu, izsējot sēklas, kopjot dārzus un atdzīvinot nekoptas publiskās teritorijas.
Šīs kustības izvēlēto dārzkopības veidu virza vēlme uzlabot dzīves kvalitāti pilsētās un veicināt ilgtspējību pilsētās.
Šī iniciatīva neradās vienas nakts laikā. Viens no tās aizsācējiem bija tāda leģendāra personība kā Džonijs Čepmens — 18. gadsimta lauksaimnieks, kurš daudzviet ASV ieviesa ābeles. Savas pārliecības un aizraušanās dēļ viņš tautā biežāk tika saukts par Džoniju “Ābolsēklu”.
Taču pats termins “partizāniskā dārzkopība” radās 20. gadsimta 70. gados. Ņujorkas zaļie partizāni aktīvistes Lizas Kristijas vadībā vēlējās pievērst apkārtējo uzmanību urbanizācijas pieaugošajam kaitējumam, tādēļ viņi sadūšojās īpaši drosmīgai rīcībai un pārveidoja pamestu zemes gabalu, sējot sēklas un cerot uz labāku nākotni. Viņu veiksmes stāsts, kas tagad pazīstams kā “Lizas Kristijas dārzs”, kļuva par pastāvīgu Ņujorkas parku sistēmas sastāvdaļu.
Daudziem šī iniciatīva ir kalpojusi par iedvesmu — partizānu dārzkopība ir izplatījusies visā pasaulē. Tā ir kustība, kas arī parastiem, ikdienas cilvēkiem sniedz iespēju pārveidot savu apkārtni, pat ja jāssaskaras ar birokrātiskiem šķēršļiem.
Partizānu dārzkopība neaprobežojas tikai ar pilsētu labiekārtošanu vien. Tā ir kustība, kas veicina izpratni par nozīmīgām pilsētvides problēmām:
– Pārmērīgs patēriņš: partizānu dārzi atgādina par zaļo zonu nozīmi pat teritorijās ar ierobežotu platību.
– Lauksaimniecībā izmantojamas zemes trūkums: dārzi izceļ pilsētu zemkopības potenciālu, pamestas teritorijas pārveidojot par ražīgām vietām.
– Nesaprātīga publiskās telpas izmantošana: pilsētās ir daudz zemes, kas tiek atvēlēta tikai auto infrastruktūrai (ielām un autostāvvietām). Kustība veicina sarunu par publiskās telpas atgūšanu.
– Nesamērīgi noteikumi: partizānu dārzkopība vēršas pret zonējuma ierobežojumiem, kas liedz izmantot zemi mājokļu un zaļo iniciatīvu vajadzībām.
Kustība pievērš sabiedrības uzmanību aizvien pieaugošajai automašīnu infrastruktūrai, kas nelietderīgi izmanto vērtīgo pilsētu zemi un veicina nelabvēlīga pilsētu mikroklimata veidošanos.
Ņemot vērā prognozes, ka līdz 2050. gadam 70 % pasaules iedzīvotāju dzīvos pilsētās, partizānu dārzkopji iestājas par šo nesaprātīgi izmantoto teritoriju atgūšanu, jo tas sniegtu lielāku labumu aizvien pieaugošajam pilsētu iedzīvotāju skaitam.
Tagad Tu par partizānu dārzkopību zini nedaudz vairāk, tādēļ aplūkosim, kā drūmu pilsētu pārvērst par pastaigām piemērotu, patīkamu un krāsainu dzīvesvietu.
Partizānu dārzkopības būtība ir vietējo ekosistēmu veicināšana. Audzējot savā reģionā dabiski sastopamos augus, Tu ne tikai radi skaistumu, bet radi arī patvērumu un bieži arī iztikas avotu vietējiem savvaļas dzīvniekiem.
Esi atbildīgs un izvēlies tikai augus, kas dabiski aug Tava reģiona klimatiskajos un augsnes apstākļos — šādi augi nekaitē esošajai veģetācijai un nekonkurē ar to. Tu noteikti esi dzirdējis par negatīvo ietekmi uz vidi, kas var rasties nepārdomātas un bezatbildīgas rīcības dēļ.
Un, pirms ķeries pie sēklu sagatavošanas, pievērs uzmanību arī šiem apstākļiem:
– Gaismai un augsnei: ņem vērā ar savas izvēlētās vietas gaismas daudzumu un augsnes kvalitāti.
– Apputekšņošanas iespējas: dod priekšroku ziedošiem augiem, kas piesaistīs tādus apputekšnotājus, kā bites un tauriņi.
– Vietējās slavenības: iepazīsties ar savas valsts augu datu bāzēm un uzzini, kuri vietējie augi varētu būt piemērotākie Tavam apzaļumošanas projektam.
Ja esi Ziemeļeiropā, tad mums ir daži ieteikumi tam, kuru augu sēklas izvēlēties:
Partizānu dārzkopība var izpausties dažādos veidos, sākot ar savvaļas puķu stādīšanu tukšos laukos un beidzot ar tukšu zemes gabalu pārvēršanu publiskos dārzeņu un augļu dārzos.
Visizplatītākie partizānu dārzkopības piemēri ir savvaļas puķu vai citu vietējo augu stādīšana novārtā atstātās vietās:
Vēl kāda lieliska ideja — pamestas ēkas var pārveidot par zaļajām zonām, lai atdzīvinātu teritoriju un atturētu no vandālisma un citām nelikumīgām darbībām.
Partizānu dārzkopība nav tikai puķes un dārzeņi vien.
Daži drosmīgi aktīvisti stāda kokus gar ielām, radot ēnainu patvērumu, uzlabojot gaisa kvalitāti un palielinot teritorijas pievilcību.
Vēl viens ietekmīgs partizānu dārzkopju paņēmiens ir kopienu veidoti dārzeņu dārzi. Šāda pilsētas saimniecība veicina vietējās pārtikas ražošanu un kultivē sociālos sakarus kaimiņu starpā, radot spēcīgāku un dinamiskāku kopienu un piederības sajūtu.
Pasaulē ir vairāki lieliski piemēri! Piemēram, “Princeses dārzs” Berlīnē, Vācijā, “Nunavadingas dārzs” Viktorijā, Austrālijā un “Fifth Quarter” dārzkopju apvienība Noridžā, Anglijā.
Partizānu dārzkopība nebūt vienkārši nejauša un spontāna indivīdu rīcība, bet gan globāls aizrautīgu dalībnieku tīkls.
Viens no piemēriem ir Starptautiskā saulespuķu partizānu dārzkopības diena 1. maijā, kuras pirmsākumi meklējami Briselē 2007. gadā. Šajā dienā tūkstošiem partizānu dārzkopju pilsētas pārvērš par saulespuķu paradīzēm. Tā ir pamanāma un iespaidīga rīcība, kas veicina izpratni par kustības mērķi.
Zemes dienas sēklu bumbas! Ja runa ir par izpratnes veicināšanu, Zemes diena (22. aprīlis) ir vēl viena diena, kurā sarosās partizānu dārzkopji. Paštaisītas sēklu bumbas kļūst par maziem zaļiem vēstnešiem — tās tiek stratēģiski izkaisītas, lai popularizētu šo iniciatīvu.
Sēklu bumbas visbiežāk ir pašu rokām veidotas nelielas bumbiņas, kuru sastāvā ir māls, mēslojums un sēklas.
Sēklu bumbu izkaisīšana palīdz ieviest veģetāciju neauglīgās vai grūti sasniedzamās vietās. Mālainais pārklājums pasargā sēklas no putniem, grauzējiem un tiešiem saules stariem, vienlaikus palīdzot saglabāt mitrumu dīgšanai. Mēslojums nodrošina barības vielas un palīdz sēklai izdīgt.
Paštaisītās sēklu bumbas visbiežāk veido, samaisot mālu vai māla pulveri ar kompostu vai augsni podos stādāmajiem augiem. Šim maisījumam pievieno reģionam piemērotas sēklas un nedaudz ūdens.
Atgādinām — izmanto sēklas tikai no tādiem augiem, kas ir dabiski sastopami Tavā valstī! No izveidotā maisījuma jāveido nelielas viena vai divu centimetru lielas bumbiņas, kas pirms izkaisīšanas ir jāizkaltē. Ar vienu vai divām dienām būs pietiekami.
Šādas bumbiņas var veidot arī no papīra. Saplēsta papīra gabaliņus piesūcina ar ūdeni, līdz tas sāk izšķīst un izveido papīra masu. Šo masu samaisa ar sēklām un saveļ nelielās bumbiņās.
Sēklu bumbas ir interesants un ērts veids, kā sēklas izkaisīt pamestos laukos, ceļmalās un citās vietās, kurās noderētu mazliet vairāk zaļuma.
2022. gadā mēs sadarbojāmies ar “Seedballs” Kenijā, lai izkaisītu 25 tonnas reģionam piemērotu sēklu bumbiņu (“Seedbolts”) — tas ir pielīdzināms 11 miljonu koku iestādīšanai.
“Seedbolts” izgatavojām no dažādām koku un zāles sēklām, kuras tika pārklātas ar pārstrādātu kokogles kārtiņu. Un šīs sēklas mēs izkaisījām ar kravas automašīnu, lidmašīnu, rokām un pat tik interesantiem rīkiem kā kaķenēm!
Lūk, 5 lietas, ar kurām vari sākt, ja vēlies iesaistīties šajā iniciatīvā:
1. Izvēlies piemērotu vietu
Meklē novārtā pamestas vietas, kurās būtu nepieciešams ienest zaļumu. Pievērs uzmanību neapdzīvotām teritorijām, aizmirstām ceļu nomalēm vai aizaugušiem grāvjiem. Taču nepārkāp noteikumus un neaizmirsti, ka teritorija var būt kādas personas privātīpašums. Izkaisi sēklas tikai atļautās vietās!
2. Sēklas izvēlies atbildīgi
Izpēti, kuri augi ir piemēroti Tava reģiona klimatiskajiem apstākļiem un prasa minimālu kopšanu. Tas garantēs, ka Tavi zaļie draugi izdzīvos un nekļūs par traucēkli un apgrūtinājumu vietējai florai — bonusa punkti par apputeksnētājiem draudzīgu ziedu izvēli, jo tie piesaistīs bites un tauriņus.
3. Sagatavo aprīkojumu
Dažreiz ir nepieciešama neliela sagatavošanās. Ja augsne šķiet pārāk sablīvēta, izmanto nelielu dārza lāpstiņu, lai augsni uzirdinātu un dotu augiem iespēju izdīgt. Neaizmirsti par ūdeni un apsver iespēju izmantot jau gatavas sēklu bumbas — tā sēklas būs ērtāk izkaisīt.
4. Rūpējies par savu garadarbu
Visiem mazuļiem ir nepieciešama papildu uzmanība, un tā var būt nepieciešama arī partizānu dārznieku “mazuļiem”. Apciemo vietas, kurās izkaisīji sēklas, un aplej tās. Tas ir īpaši svarīgi tad, ja kādu laiku nav lijis lietus. Izravē arī nezāles, kas ar Taviem augiem sacenšas par barības vielām. Un, protams, priecājies par sava zaļā stūrīša krāšņumu!
5. Izplati informāciju par iniciatīvu
Dalies ar savām gaitām un panākumiem sociālajos tīklos. Pastāsti kaimiņiem, tuviniekiem un draugiem par šo ideju un mudini viņus iesaistīties. Jo vairāk cilvēku piedalīsies, jo zaļāka, krāšņāka un veselīgāka Tava pilsēta būs.
Iedzīvotāju skaitam pilsētās pieaugot, pilsētām IR jākļūst zaļākām, jo tas ietekmē pilsētu vizuālo pievilcību, ilgtspējību un iedzīvotāju labsajūtu.
Stādi puķes, atsakies no personīgā auto un izvēlies velosipēdu vai pastaigas — neļauj automašīnām turpināt pārņemt pilsētas! Ja nevari vai nevēlies šajā iniciatīvā aktīvi iesaistīties, vienkārši pastāsti par to citiem. Arī tas palīdz!
Katrs, pat mazākais solis, palīdz pārveidot pilsētas un padarīt tās par iedzīvotājiem patīkamākām un dzīvošanai piemērotākām vietām.
