2022. gada 22. sept.
Eiropas Mobilitātes nedēļa ir klāt, tādēļ šīs nedēļas būtiskākais jautājums ir… Kā mēs varam uzlabot dzīvi mūsu pilsētās?
Mēs, “Bolt”, jau zinām, ka dažādas personīgo auto alternatīvas var uzlabot situāciju mūsu pilsētās un palīdzēt iedzīvotājiem tajās justies labāk un ērtāk. Bet kāds tieši ir šis uzlabojums? Lai palīdzētu labāk izprast mūsu ietekmi pilsētās gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, veicām mūsu pirmo pilsētvīzijas pētījumu “Bolt City Vision”. Un sākām ar izpēti Berlīnē!
Mēs analizējām datus, kas iegūti vairāk nekā 800 dažādos pilsētas mobilitātes pētījumos, uzzinājām vietējo iedzīvotāju viedokli ar aptauju palīdzību, ielūkojāmies publiski pieejamos datos, kā arī pievērsām uzmanību mūsu pašu rīcībā esošajiem datiem – jo mazāk personīgo auto pilsētas ielās, jo vairāk uzlabojumu pilsētā var novērot. Teju ikvienā situācijā un aspektā.
“Bolt City Vision” pētījumā atklājās – paplašinot un uzlabojot sabiedriskā transporta, kopbraukšanas (digitāli pasūtāmu auto braucienu), auto, e-riteņu un skrejriteņu nomas pakalpojumu pieejamību, nākamo 1-3 gadu laikā personīgo auto daudzums pilsētā varētu samazināties par apmēram 7 %.
Ja runa ir par pilsētu, kurā ir vairāk nekā 1,2 miljoni auto, tas var nešķist īpaši daudz. Līdz brīdim, kad ielūkojies pārējos saistītajos datos. 7 % personīgo auto samazinājums Vācijas galvaspilsētā atbrīvotu līdz pat 8,2 km2 pilsētas teritorijas – tas ir par 3,5 reizēm vairāk nekā visa Tīrgartenas parka teritorija.
Daļu no zemes, kuru šobrīd aizņem auto stāvvietas un vairākjoslu ielas, varētu pārveidot par veloceliņiem, izveidot apstādījumus un parkus. Daudzās Eiropas pilsētās šāda “skvēru” ierīkošanas iniciatīva jau tiek aktīvi īstenota un kļūst aizvien populārāka.
Tā kā auto veido lielāko daļu pilsētu piesārņojuma, mazāks auto daudzums ievērojami uzlabotu pilsētu gaisa kvalitātes indeksu. Samazinot auto skaitu par 7 %, Berlīne samazinātu ikmēneša CO2 izmešu daudzumu par 4,4 kilotonnām. Šis daudzums ir pielīdzināms 1200 ar “Boeing 737” veiktām lidojuma stundām.
Iespējams, ka nākamie divi skaitļi tomēr ir paši iespaidīgākie. Satiksmes negadījumu skaits Berlīnē samazinātos par vidēji 514 mēnesi. Un tas nozīmē, ka katru gadu iedzīvotāji varētu izvairīties no vairāk nekā 6000 satiksmes negadījumu.
Mēs esam aplūkojuši īstermiņa ietekmi, bet kāda Berlīne varētu izskatīties pēc pieciem gadiem, ja mēs turpinātu attīstīt un paplašināt savu pakalpojumu klāstu, palīdzot aizvien vairāk cilvēkiem pilsētā pārvietoties efektīvāk, ilgtspējīgāk un labāk?
Mūsu pētījuma dati liecina, ka berlīniešiem auto skaits būtu jāsamazina par 396 000 auto (-32%), lai pilsētā pārvietotos bez ierobežojumiem. Tas nozīmē, ka 25 % auto braucienu būtu jāaizstāj ar citiem pārvietošanās līdzekļiem vai veidiem.
Jā, pētījumā redzam, ka mēs varam palīdzēt pilsētai samazināt personīgo auto daudzumu par 7 % nākamo 1-3 gadu laikā un par 32 % nākamo 5 gadu laikā. Bet… Ar ko tad cilvēkiem pārvietoties? Patiesību sakot, viss ir gaužām vienkārši: iedzīvotājiem jāsāk vairāk izmantot efektīvus un ilgtspējīgus pārvietošanās veidus tā vietā, lai pārvietotos ar līdzekļiem, kas situāciju tikai pasliktina.
Sabiedriskais transports, velosipēdi, kopbraukšana, nomas auto, skrejriteņi un velosipēdi – lieliskas alternatīvas.
Un tad “das auto” mājvieta kļūtu arī par patīkamu mājvietu cilvēkiem.
Arī ievērojamais CO2 izmešu samazinājums būtu nozīmīgs ieguvums. Samazinot auto skaitu par 32 %, ikmēneša CO2 emisijas samazinātos par 13,4 kilotonnām, kas ir aptuvenais gada enerģijas patēriņš 9000 mājsaimniecībām kopā.
Šāds samazinājums ievērojami uzlabotu pilsētas gaisa kvalitāti, un Berlīne varētu pievienoties pilsētām, kas jau efektīvi cīnās ar gaisa piesārņojumu. Barselona un Parīze ir lieliski piemēri, jo šajās pilsētās tiek ieviestas un attīstītas zemu oglekļa emisiju apkaimes un no auto brīvi superkvartāli.
Aplūkojot citu Eiropas pilsētu piemērus, ātri vien nākas secināt, ka nozīmīgas izmaiņas pilsētā var panākt par ar diezgan nelielām izmaiņām. Ne visam ir jānotiek drastiski un uzreiz. Piemēram, personīgo auto braucienu daudzums Londonā un Amsterdamā atšķiras tikai par 15 %. Pieļaujam, ka Tev nebūs grūti uzminēt, kura no šīm divām pilsētām ir slavena ar saviem satiksmes sastrēgumiem, bet kura ir atzīta par kājāmgājējiem un riteņbraucējiem piemērotāko.
Lai saprastu, kādi transporta veidi Berlīnes problēmu risināšanai varētu būt piemērotākie, mēs aprēķinājām katras alternatīvas potenciālo ietekmi. Mēs ņēmām vērā vairākus faktorus – transporta veida pieejamību (uz 1 miljonu iedzīvotāju), ilgtspējību (CO2 izmešu daudzums uz vienu pasažieri, veicot 1 km attālumu), izdevīgumu (izmaksas vienam pasažierim, veicot 1 km attālumu), ērtumu (vidējo laiku, kādā var uzsākt braucienu vai doties ceļā) un ne tikai.
“Bolt City Vision” pētījumā secinājām, ka vislielākās pozitīvās izmaiņas pilsētā var panākt sabiedriskais transports, kopbraukšanas auto braucieni un skrejriteņu noma. Un tas liecina – ja vēlamies, lai pilsētas pielāgotos cilvēku vajadzībām, mums mazāk vajadzētu paļauties uz personīgajiem auto un vairāk rūpēties par to, ka dažādas mobilitātes alternatīvas un pakalpojumi turpina attīstīties.
No inovācijām nav nekādas jēgas, ja cilvēki jaunos risinājumus neizmanto. Bet šajā gadījumā viss liecina par to, ka cilvēki ir gatavi atteikties no personīgajiem auto un izmantot alternatīvus pārvietošanās veidus.
Norvēģijas Transporta ekonomikas institūta (Transportøkonomisk Institutt, TØI) veiktā pētījuma laikā mēs 10 pilsētās mudinājām “Bolt” lietotājus izvēlēties skrejriteni tiem braucieniem pilsētā, kas ir īsāki nekā 3 km.
Pētījums parādīja, ka šāds pamudinājums 60 % lietotāju motivēja kopbraukšanas vietā izvēlēties skrejriteni, kas, savukārt, nozīmē mazāk auto ielās un mazāku CO2 izmešu daudzumu.
“Bolt City Vision” pētījums pievērsa uzmanību cilvēku pārvietošanās paradumiem un gatavībai mainīties, un it viss norādīja uz to, ka cilvēki ir gatavi iemainīt auto braucienus pret labāku dzīvi savā pilsētā.
“Berlin Partner” un “Berlīnes elektromobilitātes aģentūras eMO” vadītājs Gerno Lobenbergs norādīja: “Tehnoloģijas, infrastruktūra un mobilitātes paradumi Berlīnē un Vācijā ir ļoti mainījušies. Liela daļa no tā ir bijusi iespējama, tikai pateicoties eksperimentiem un vēlmei pieņemt un apgūt jauno. Šie atklājumi un potenciālais ieguvums mūsu videi, pilsētas videi un drošībai ir labs apstiprinājums tam, ka šim procesam vajadzētu turpināties un pat paātrināties. Būt par daļu no jaunas mobilitātes ir aizraujoši un izdevīgi.”
“Bolt City Vision” pētījums ir metodoloģijas kopums, ar kura palīdzību analizējām Berlīnes iedzīvotāju pārvietošanās paradumus, un tas izmantoja publiski pieejamos datus, lai gūtu skaidru priekšstatu par pašreizējo transporta sistēmu un tendencēm galvaspilsētā.
Pētījuma mērķis bija novērtēt “Bolt” multimodālās lietotnes un sabiedriskā transporta ietekmi un to spēju aizstāt personīgās automašīnas pilsētā.
Mūsu pirmais pilsētvīzijas pētījums iepazinās arī ar vairāk nekā 800 dažādu pilsētas attīstības un transporta pētījumu rezultātiem. Lai aprēķinātu pēc pieprasījuma pieejamu transporta alternatīvu, mikromobilitātes un nomas transportlīdzekļu ietekmi, mēs pētījām vairākus datu avotus. To starpā bija gan objektīvi, publiski pieejami dati par, piemēram, sabiedriskā transporta lietojumu un Berlīnes budžeta līdzekļiem, gan arī mūsu pašu rīcībā esoši dati. Tomēr, lai gūtu padziļinātāku un labāku priekšstatu par lietotāju vajadzībām un vēlmēm, mēs sadarbojāmies ar pētījumu institūtu “GfK” un veicām iedzīvotāju aptauju. Arī šīs aptaujas rezultāti tika ņemti vērā pētījuma laikā.
Mūsu metodoloģija pētīja sešus pārvietošanās veidus: personīgos auto, sabiedrisko transportu, kopbraukšanu, skrejriteņu, velosipēdu un auto nomu. Tā ņēma vērā arī auto skaitu uz vienu miljonu iedzīvotāju, kā arī ar vienu transportlīdzekli dienā veikto braucienu skaitu.
Tad tā aplūkoja katra transportlīdzekļa vai pārvietošanās veida ietekmi šādos aspektos:
Tas mums ļāva pārvietošanās un transporta situāciju Berlīnē aplūkot kopumā un no visiem aspektiem, kā arī noteikt nepilnības sabiedriskā transporta infrastruktūrā, ko var risināt ar dalītas un nomas mobilitātes pakalpojumiem un alternatīvām.
“Bolt City Vision” pētījumu veicām Berlīnē, bet jau drīzumā turpināsim arī ar citām pilsētām.
