2023. gada 21. jūl.
Iespējams, ka Tu par to neesi aizdomājies, bet Tava pilsēta ir paredzēta automašīnām, ne Tev. Ielas un autostāvvietas aizņem 80 % pilsētu teritoriju. Iztēlojies, ja to vietā būtu zaļi parki un rosīgas, patīkamas vietas iedzīvotāju atpūtai un pastaigām.
Daudzas pilsētas visā pasaulē ir uzsākušas cīņu pret privātajiem auto.
Mēs vēlējāmies iemūžināt šīs pārmaiņas, tādēļ nosūtījām godalgoto fotogrāfu Tonu Tunnelu ceļojumā pa Eiropas pilsētām un viņa fotogrāfijas apkopojām unikālā pilsētu pārmaiņu fotogalerijā.
Un mēs izmantojām iespēju aprunāties arī ar pašu fotogrāfu Tonu Tunnelu. Pārmaiņas pilsētās viņu patiesi fascinē.
“Es esmu pašnodarbināts arhitektūras fotogrāfs. Mani piesaista tieši cilvēku, rūpnieciski un induustriāli veidotas vides attēlošana.
Pusi savas dzīves esmu aizrāvies ar pilsētu, to arhitektūras un urbānisma vērošanu. Pirms fotografēšanas studijām Igaunijas Mākslas akadēmijā es īsu brīdi studēju būvinženieriju Tallinas Tehniskajā universitātē. Lai gan pats studiju priekšmets manai patikšanai bija pārāk “sauss”, tas man lika apjaust dziļu interesi par industriāli apbūvētu vidi.
Dzīvojot Tallinā, man ir bijusi iespēja aplūkot bagātīgas liecības par dažādiem laikmetiem un to ietekmi arhitektūrā – no viduslaiku vecpilsētas līdz padomju laika industriālajiem rajoniem, no amatieru 90. gadu “kovboju kapitālisma” līdz moderniem mikrorajoniem, kuros ēku durvis vada viedtālruņi.
Šo rajonu un to neizbēgamās ģentrifikācijas vērošana no aizraušanās ir kļuvusi par manu profesiju. Lai gan pārsvarā fotografēju pēc arhitektu pasūtījuma, tomēr reizēm dokumentēju arī vecas ēkas, kuras paredzēts nojaukt vai atjaunot līdz nepazīšanai. Jūtu īpašu sociāu atbildību to darīt.”
“Darbs pie šī projekta bija interesants eksperiments, un tas man palīdzēja izprast dažādu pilsētu vidi. Kā šīs pilsētas izskatās, jūtas un elpo.
Lai gan dažās pilsētās orientēties bija ļoti viegli, pārviešanās pa citām kļuva par vērā ņemamu izaicinājumu.
Pārsteidzoši, bet vieglais satraukums, ko mēdz izjust, ierodoties jaunā pilsētā, mazinājās ar katru ceļojuma dienu. Drīzumā es vienkārši sāku izbaudīt katras pilsētvides normalitāti. Projekts lika man pielāgot savu fotografēšanas ritmu un paņēmienus. Es iemācījos būt ātrāks un diskrētāks.
Es pat atteicos no sava statīva, lai vairāk līdzinātos tūristam. Tas man palīdzēja izvairīties no liekas uzmanības piesaistīšanas, mēģinot uzņemt perfektu kadru kādā rosīgā, cilvēkiem pilnā laukumā vai gājēju ielā.
Ceļojums pa pilsētām bija neaizmirstamu mirkļu pilns – sākot ar Barselonas taksometra vadītāju, kas drosmīgi traucās cauri naktij, un beidzot ar kungiem cienījamos gados, kurus redzēju, spēlējot petanku un aizrautīgi sarunājoties.
Tomēr vislielāko gandarījumu ceļojuma laikā sagādāja tas, ka varēja vērot, kā automašīnām piepildītas ielas ir kļuvušas par dzīvīgām gājēju zonām.
Parīzes iepazīšana ar e-velosipēdu izrādījās negaidīti patīkama pieredze. Tajā pašā laikā Kopenhāgena ātri iekaroja manu sirdi – tā kļuva par vienu no manām visu laiku mīļākajām pilsētām. Galvenokārt tās pārdomātās satiksmes un pārvietošanās kultūras dēļ.
Turpretī satiksme Amsterdamas ielās man šķita nedaudz agresīva, un tajā trūka harmonijas, ko novērtēju Kopenhāgenā.”
“Lai gan man ir grūti minēt konkrētas vietas, mani pārsteidza Parīzes un Amsterdamas pārvērtības. Tajā pašā laikā tādās pilsētās kā Turīna, Madride, Tallina un Stokholma, manuprāt, ir nepieciešamas turpmākas pārmaiņas.
Esmu pieredzējis riteņbraucējs, tādēļ es gandrīz visur jutos ērti, nomājot gan skrejriteņus, gan e-velosipēdus. Tomēr es saprotu, ka ne visi, braucot svešā pilsētā, ir tik droši kā es.
Lai veidotu pilsētu, kas ir piemērota tās iedzīvotājiem un spēj mainīties, mums ir nepieciešamas zaļās zonas, dažādu transporta veidu vienlīdzība un pilsētplānošanas pieeja, kas vērsta tieši uz cilvēku un iedzīvotāju vajadzībām.
Rītdienas pilsētām jābūt iekļaujošām, pieejamām un ilgtspējīgām, koncentrējoties uz cilvēkiem, ne automašīnām. Tomēr to pārveidošana nav tikai pilsētplānotāju uzdevums. Tam nepieciešama visu kopīga iesaiste. Mums kā iedzīvotājiem ir nozīmīga loma pilsētu veidošanā un pārmaiņu panākšanā.
Galu galā pilsētas, kādas vēlamies rīt, sākas ar mūsu rīcību jau šodien.
Pārmaiņas var panākt ātrāk. Labs veids, kā sākt, būtu – mazāk braukt ar privāto automašīnu, vairāk staigāt kājām, braukt ar privāto velosipēdu, kā arī izmantot sabiedrisko transportu, nomas skrejriteņus, e-velosipēdus un koplietošanas automašīnas.”
Ieskaties tiešsaistes fotogalerijā un uzzini vairāk par to, kā mēs varam pielāgot pilsētas iedzīvotāju, ne automašīnu vajadzībām.
